Lasītava

1918. gada augustā, ameri­kāņu mākslinieks Rokvels Kents kopā ar savu as­toņgadīgo dēlu aizbrauca no «porcelāna vannu ze­mes», no «trafaretu pilsētu» šaurības, no pasaules kara saindētās atmosfēras uz tālo Aļasku. Tur, mežu un ledāju klusumā, ieelpojot tīro miera un brīvības gaisu, viņi gandrīz pilnīgā vientulībā pavadīja garu, bargu ziemu. Rokvels Konts nosaucis savu grāmatu par «mie­rīgu piedzīvojumu dienasgrāmatu», un galvenokārt tie ir «garīgie piedzīvojumi». Tā tas tiešām ir. La­sītāja priekšā majestātiskā krāšņumā paveras skarbā, pirmatnī ... Lasīt pilnu aprakstu

Ievērojamais vācu zinātnieks, bioloģijas un veterinā­rijas zinātņu doktors, Frankfurtes pie Mainas zoolo­ģiskā dārza direktors profesors Bernhards Gržimeks un viņa dēls Mihaels savu dzīvi veltījuši dabas aizsardzī­bai nākamo cilvēku paaudžu labā, jo sevišķi savvaļas dzīvnieku aizsardzībai. Profesora Gržimeka grāmatas un filmas par šo tēmu ir neparasti spilgtas un intere­santas, tās ir īsti mākslas darbi. Grāmata «Serengeti nedrīkst mirt» stāsta par sav­vaļas dzīvnieku aizsardzības darbu Āfrikā, Serengeti nacionālajā parkā. Jaunajam Mihaelam tas ... Lasīt pilnu aprakstu

Slavenais franču vulkanologs un ceļotājs Aruns Tazijefs aizraujoši stāsta par saviem pie­dzīvojumiem dažādos vulkānu rajonos — Ziemeļamerikā un Dien­vidamerikā, Japānā un Jaunzēlandē, Āfrikā un Islandē, Azoru un Jaunhebridu salās.

Pēc tam kad 1840. gadā Dimons Dirvils bija atklājis Adcles Zemi, francūži neuzsāka tur nekādus zinātniskus pētījumus, un tā šī Antarktikas daļa ari palika «neizpētīts punkts». Pēc simt gadiem, saasinoties dažādu valstu strīdiem par teri­toriāliem tīkojumiem Antarktikā, pazīstamais polāro zemju pētnieks Pols Emīls Viktors pārliecināja Francijas valdību, ka ir nepieciešams pievērst Adcles Zemei patiesu interesi, uzsākt tās izpēti un izveidot tur zinātniskās pētniecības bāzi, lai nostiprinātu Francijas pretenzijas uz šo teritoriju. 1948. gadā radā ... Lasīt pilnu aprakstu

Ar vārdu «celakants» saistās viens no mūsu gad­simta izcilākajiem atklājumiem bioloģijā. Celakants ir zivs, kuru vēl nesen zinātnieki uzskatīja par izmirušu pirms daudziem miljoniem gadu, jo bija atrodami tikai tās pārakmeņojumi. Par mūsdienu celakanta — latimērijas — atklājēju kļuva Dienvidāfrikas ķīmiķis un ihtiologs Dž. L. B. Smits. Šajā grāmatā, kas ir viens no labākajiem pasaules zināt­niskās daiļliteratūras paraugiem, Dž. L. B. Smits atklāj lasītājam «celakanta vēstures» vispārcilvē­cisko pusi — to, kas spēj saviļņot gan biologu, gan ikvi ... Lasīt pilnu aprakstu

Pazīstamais zoologs un izcilais dabas aizsardzības darbinieks Bernhards Gržimeks savu grāmatu sarakstījis pēc ceļojuma pa Kongo (Zairu) 50. un 70. gados. Salstošā formā, ar dedzīgu ieinteresētību viņš stāsta par daudzu, to vidū arī unikālu, Āfri­kas dzīvnieku likteņiem, par viņu dzīvi un aizsardzību mūsdienās.

Grāmata «Dzijums 11 000 metru» stāsta par batiskafa «Trleste» tapšanu un iegremdēšanos 11 000 metru dziļumā Mariānu Ieplakā, par saistošiem novērojumiem zemūdens pasaulē. Otrajā grāmatā — «Saule jūras dzelmē» lasītājs uzzinās par to, kā seši cilvēki ar Žaku Pikāru priekšgalā zemūdenē mezoskafā «Bens Frankllns» trīsdesmit dienās pa Golfa straumi pārvarēja 1500 Jūras Jūdzes un guva iespēju Iepazīt dziles, kur pirms viņiem nebija bijis neviens cilvēks.

Romāna «Saņņikova Zeme» autors ir pazīstams padomju zinātnieks ģeologs V. Obručevs, kas savos daiļdarbos vairākkārt pievērsies jautājumam par Zemes pagātni. Latviešu lasītājs jau pazīst viņa zinātniski fantastisko romānu «Plutonija». Romāna «Saņņikova Zeme» varoņi nonāk polāro ledu ielenktā salā, kur atrod no Sibīrijas ziemeļiem mīk­lainā kārtā pazudušo onkilonu cilti. Šai salā mīt ari akmenslaikmeta cilvēki vampu un viņu laikabiedri — mamuti un garspalvainie degunradži, kas dzīvojuši uz Zemes pirms divdesmittūkstoš gadiem.

Visā pasaulē pazīstamais paleoantropologs Ričards Līkijs, senākā cilvēka galvaskausa atradējs, kopā ar angļu populārzinātniskā žurnāla „New Scientist” redaktoru Rodžeru Levinu izseko mūsu aizvēsturisko senču bioloģiskajai un sociālajai evolūcijai, tam dabas brīnumam, kurš miljoniem gadu gaitā pērtiķu baru pārvērta civilizētā domājošu būtņu sabiedrībā. Grāmata bagātīgi ilustrēta un sniedz lielisku ieskatu vienā no vissaviļņojošākajām lappusēm, kādas mums pāršķīrusi zinātne.

Visa pasaule zina par norvēģu zinātnieka un piecu viņa biedru braucienu 1947. gadā ar balsa koku plostu «Kon-Tiki» no Dienvidamerikas līdz Polinēzijai. Vairāk nekā divdesmit gadu šķir šo ekspedīciju no jauna, ne mazāk drosmīga brauciena: Tūrs Heijerdāls un viņa internacionālā komanda papirusa laivā «Ra» šķērso Atlantijas okeānu, veicot vairāk nekā sešus tūkstošus kilometru. Ekspedīcijā gūtie rezultāti palīdzēs zinātniekiem atklāt dažus seno Amerikas kultūru noslēpumus.