Lasītava

Franču zinātnieka profesora Anrī Lota grāmata stāsta par viņa vadīto arheoloģisko ekspedīciju uz Sahāru, kur Tasilinadžeras kalnu masīvā saglabājies ļoti daudz neolīta laikmeta klinšu gleznojumu un zīmējumu. 16 mēnešos Zemes lielākā tuksneša pašā centrā tā atklāja visplašāko aizvēsturiskās mākslas «muzeju» pasaulē.

Grāmata ir par mūsu laika, XX gad­simta otrās puses, eskimosiem, par cilvēkiem, kuru dzīve ielaužas mūsu laikmetā. Grāmatu uzrakstījis speciālists — etnogrāfs un sociologs. Pēc savas pirmās specialitātes Malorī īste­nībā ir ģeomorfologs. Klinšu nobiru un citu kalnu rel­jefa iormu veidošanās, iežiem sairstot temperatūras svār­stību ietekmē, ja nav augu segas, — tas ir temats, kas ģeomorfologam tuvina tādas šķietami pretējas ainavas, kādas ir Sahāra un Grenlande, un kas franču zinātnieku aizveda uz šiem novadiem. Un ģeomorfoloģiskās ekspedīcijas ... Lasīt pilnu aprakstu

Angļu rakstnieka naturālista Henrija Viljamsona grāmata par maz pētīto ūdru dzīvi pieder pie zinātniskās daiļliteratū­ras klasikas. Kopš 1927. gada, kad grāmata iznāca pirmo reizi, tā pieredzējusi desmitiem izdevumu, tulkota daudzās valodās. Lieliski pazīdams Anglijas dienvidrietumu piekrastes floru un faunu, mācēdams tēlaini stāstīt un, pats galvenais, mīlēdams visu dzīvo un raizēdamies par mūsu «mazāko brāļu» likteni, autors ar šo grāmatu, bez šaubām, neatstās vienaldzīgu arī latviešu lasītāju.

Kanādas rakstnieku F. Mouatu satrauc problēma, kā nosargāt mūsu planētas dzīvniekus. It sevišķi retās un Izzūdošās sugas. Šī grāmata ir viens no kaismīgākajiem darbiem, kas veltīti šai tēmai. Autors apraksta ārkārtīgi retu gadījumu — kā slēgtā līcī, Ņūfaundlendas salas piekrastē nejauši nokļūst liels valis un kādi dramatiski notikumi šai sakarā norisinās.

Alberta Šveicera «Vēstules no Lambarenes» ir saviļņojošs doku­ments, kas atspoguļo šī Izcils zinātnieka un domātāja varoņdarbu. Vienā no atpalikušākajiem Ekvatoriālās Āfrikas rajoniem uzbū­vējis slimnīcu, viņš visu mūžu ziedo iezemiešu ārstēšanai. Pasau­les slavu «Vēstulēm» sagādājusi ne tikai dokumentalitāte, bet arī to augstā literārā vērtība — emocionālā valoda, lieliskie Āfrikas dabas apraksti, spilgtie iezemiešu portreti. Taču vislielāko iespaidu atstāj paša autora personība, viņa cildenās tikumiskās īpašības, pašaizliedzība, humānisms.

Poļu zinātnieks stāsta par ekspedīciju, kas Zālamana salās petījusi Okeānijas cilšu sadzīvi, tikumus un paražas. Grāmata vei­dota kā zinātnieka etnogrāfa meitas vēstules savai draudzenei Po­lijā. Šis literārais paņēmiens ļauj autoram spilgtā un nepiespiestā manierē pastāstīt par ekspedīcijas ikdienu, ievīt sižetā piedzīvojumu elementus, saglabājot vēstījuma zinātnisko precizitāti.

Ievērojamais čehu zinātnieks un ceļotājs Miloslavs Stingls savā grāmatā «Zvaigžņu pielūdzēji» stāsta par Dienvidamerikas sena­jām kultūrām un impērijām, polemizēdams ar plaši izplatīto uz­skatu, ka šo lielo kultūru dibinātāji bijuši kādas ārpuszemes civi­lizācija pārstāvji, kas šurp atlidojuši no citām planētām vai zvaigzņu sistēmām.

Staņislavs Lems ar šo darbu debitē neparastā žanrā. Viņš sev izvirzījis un vērienīgi īsteno uzdevumu plašā sistēmiski kibernētiskā skatījumā ielūkoties cilvēces nākotnē. Pēc mūsdienu zinātnes un tehnikas līmeņa, kā arī pašreizējām attīstības tenden­cēm S. Lems mēģina apjaust civilizācijas augsmi nākamajos gadu simtos un tūkstošos. Rakstnieka apceres loks ir visai plašs: biolo­ģiskā un tehnoloģiskā evolūcija, citu pasauļu dzīvība un saprātī­gās būtnes, civilizāciju biotehniskā darbība, «kosmogotīiskā kon­struēšana» un ar šīm problēmām saistītie ... Lasīt pilnu aprakstu

Padomju mākslinieka un žurnālista grāmatā sakopoti divdesmit deviņi stāsti. Autora nolūks ir iepazīstināt plašas lasītāju aprindas ar izcilām dažādu laikmetu un dažādu tautu mākslinieciskās kultūras vērtībām. Lasītājs uzzinās, kā dzīvojuši un strādājuši Leonardo da Vinči, Rembrants, Rubenss, Goija, franču Impresionisti, daudzi krievu pirmspadomju un padomju mākslinieki.

Amerikāņu zinātnieks Oldo Leopolds ir viens no ekoloģijas zināt­nes pamatlicējiem. Grāmatā «Smilšu grāfistes kalendārs», ka» sarak­stīta 1948. gadā, viņš apkopojis savus ilggadējos novērojumus par dabu un tās norisēm gan savā fermā Viskonsinas štatā, gan citos ASV apvidos. Stāstījumu caurvij pārdomas par cilvēka vietu sarežģī­tajā un trauslajā dabas saišu sistēmā, par dabas un cilvēka attie­cību vēsturi. Uzsvērdams dabas nosargāšanas nepieciešamību, autors lasītāju aicina vērīgāk ielūkoties dabā un visnotaļ to saudzēt, vēršas pret pārmērīgu dab ... Lasīt pilnu aprakstu