Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Vispirms es gribētu parunāt ar jums par to, kas attiecas uz medicīnisko apmācību kā tādu. Šodien medicīniskā apmācība taču tiek uzbūvēta uz dabaszinātniskā pasaules uzskata, vai, labāk teiksim, uz dabaszinātniskās interpretācijas, kas nenoved līdz cilvēkam, kas šodien nemaz nav piemērota tam, lai kaut ko izteiktu par cilvēku. Tā jaunie mediķi dodas pie slimā cilvēka bez jebkāda īsta priekšstata par veselu cilvēku. Jo redziet, ja anatomiju un fizioloģiju studē tā, ka rezultātā izveidojas priekšstats, it kā cilvēka organismā visbūtiskākais ir noteiktās aprisēs labi redzamie orgāni vai orgānu sistēmas, tādas, kā kaulu vai muskuļu sistēmas, un ja, kā tas parasti notiek, izskata šīs sistēmas tieši tajās nemainīgajās aprisēs, kādās tās parasti zīmē, tad rezultātā izveidojas pilnīgi maldīgs priekšstats par cilvēku, jo tas, ko parasti zīmē grāmatās un tad arī uzzīmētu iztēlojas, ko īstenībā saņem kā savu zināšanu saturu, atrodas nepārtrauktā uzbūves un noārdīšanas procesā, nepārtrauktā tapšanas, rašanās un sairšanas procesā. Un, ja mēs tagad sākam pievērst uzmanību šai rašanai un iznīkšanai, tad tūlīt izrādās, ka attiecībā uz cilvēka organismu, mums no visa, kam, ir stingri konturēts, ir jāpāriet pie plūstošā, nekonturetā, ka mums ir nepieciešams iztēloties cilvēku, kā, teiksim, kādas straumes rezultātu.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5