Lasītava

Staņislavs Lems ar šo darbu debitē neparastā žanrā. Viņš sev izvirzījis un vērienīgi īsteno uzdevumu plašā sistēmiski kibernētiskā skatījumā ielūkoties cilvēces nākotnē. Pēc mūsdienu zinātnes un tehnikas līmeņa, kā arī pašreizējām attīstības tenden­cēm S. Lems mēģina apjaust civilizācijas augsmi nākamajos gadu simtos un tūkstošos. Rakstnieka apceres loks ir visai plašs: biolo­ģiskā un tehnoloģiskā evolūcija, citu pasauļu dzīvība un saprātī­gās būtnes, civilizāciju biotehniskā darbība, «kosmogotīiskā kon­struēšana» un ar šīm problēmām saistītie ... Lasīt pilnu aprakstu

Padomju mākslinieka un žurnālista grāmatā sakopoti divdesmit deviņi stāsti. Autora nolūks ir iepazīstināt plašas lasītāju aprindas ar izcilām dažādu laikmetu un dažādu tautu mākslinieciskās kultūras vērtībām. Lasītājs uzzinās, kā dzīvojuši un strādājuši Leonardo da Vinči, Rembrants, Rubenss, Goija, franču Impresionisti, daudzi krievu pirmspadomju un padomju mākslinieki.

Amerikāņu zinātnieks Oldo Leopolds ir viens no ekoloģijas zināt­nes pamatlicējiem. Grāmatā «Smilšu grāfistes kalendārs», ka» sarak­stīta 1948. gadā, viņš apkopojis savus ilggadējos novērojumus par dabu un tās norisēm gan savā fermā Viskonsinas štatā, gan citos ASV apvidos. Stāstījumu caurvij pārdomas par cilvēka vietu sarežģī­tajā un trauslajā dabas saišu sistēmā, par dabas un cilvēka attie­cību vēsturi. Uzsvērdams dabas nosargāšanas nepieciešamību, autors lasītāju aicina vērīgāk ielūkoties dabā un visnotaļ to saudzēt, vēršas pret pārmērīgu dab ... Lasīt pilnu aprakstu

1918. gada augustā, ameri­kāņu mākslinieks Rokvels Kents kopā ar savu as­toņgadīgo dēlu aizbrauca no «porcelāna vannu ze­mes», no «trafaretu pilsētu» šaurības, no pasaules kara saindētās atmosfēras uz tālo Aļasku. Tur, mežu un ledāju klusumā, ieelpojot tīro miera un brīvības gaisu, viņi gandrīz pilnīgā vientulībā pavadīja garu, bargu ziemu. Rokvels Konts nosaucis savu grāmatu par «mie­rīgu piedzīvojumu dienasgrāmatu», un galvenokārt tie ir «garīgie piedzīvojumi». Tā tas tiešām ir. La­sītāja priekšā majestātiskā krāšņumā paveras skarbā, pirmatnī ... Lasīt pilnu aprakstu

Ievērojamais vācu zinātnieks, bioloģijas un veterinā­rijas zinātņu doktors, Frankfurtes pie Mainas zoolo­ģiskā dārza direktors profesors Bernhards Gržimeks un viņa dēls Mihaels savu dzīvi veltījuši dabas aizsardzī­bai nākamo cilvēku paaudžu labā, jo sevišķi savvaļas dzīvnieku aizsardzībai. Profesora Gržimeka grāmatas un filmas par šo tēmu ir neparasti spilgtas un intere­santas, tās ir īsti mākslas darbi. Grāmata «Serengeti nedrīkst mirt» stāsta par sav­vaļas dzīvnieku aizsardzības darbu Āfrikā, Serengeti nacionālajā parkā. Jaunajam Mihaelam tas ... Lasīt pilnu aprakstu

Slavenais franču vulkanologs un ceļotājs Aruns Tazijefs aizraujoši stāsta par saviem pie­dzīvojumiem dažādos vulkānu rajonos — Ziemeļamerikā un Dien­vidamerikā, Japānā un Jaunzēlandē, Āfrikā un Islandē, Azoru un Jaunhebridu salās.

Pēc tam kad 1840. gadā Dimons Dirvils bija atklājis Adcles Zemi, francūži neuzsāka tur nekādus zinātniskus pētījumus, un tā šī Antarktikas daļa ari palika «neizpētīts punkts». Pēc simt gadiem, saasinoties dažādu valstu strīdiem par teri­toriāliem tīkojumiem Antarktikā, pazīstamais polāro zemju pētnieks Pols Emīls Viktors pārliecināja Francijas valdību, ka ir nepieciešams pievērst Adcles Zemei patiesu interesi, uzsākt tās izpēti un izveidot tur zinātniskās pētniecības bāzi, lai nostiprinātu Francijas pretenzijas uz šo teritoriju. 1948. gadā radā ... Lasīt pilnu aprakstu

Ar vārdu «celakants» saistās viens no mūsu gad­simta izcilākajiem atklājumiem bioloģijā. Celakants ir zivs, kuru vēl nesen zinātnieki uzskatīja par izmirušu pirms daudziem miljoniem gadu, jo bija atrodami tikai tās pārakmeņojumi. Par mūsdienu celakanta — latimērijas — atklājēju kļuva Dienvidāfrikas ķīmiķis un ihtiologs Dž. L. B. Smits. Šajā grāmatā, kas ir viens no labākajiem pasaules zināt­niskās daiļliteratūras paraugiem, Dž. L. B. Smits atklāj lasītājam «celakanta vēstures» vispārcilvē­cisko pusi — to, kas spēj saviļņot gan biologu, gan ikvi ... Lasīt pilnu aprakstu

Pazīstamais zoologs un izcilais dabas aizsardzības darbinieks Bernhards Gržimeks savu grāmatu sarakstījis pēc ceļojuma pa Kongo (Zairu) 50. un 70. gados. Salstošā formā, ar dedzīgu ieinteresētību viņš stāsta par daudzu, to vidū arī unikālu, Āfri­kas dzīvnieku likteņiem, par viņu dzīvi un aizsardzību mūsdienās.

Grāmata «Dzijums 11 000 metru» stāsta par batiskafa «Trleste» tapšanu un iegremdēšanos 11 000 metru dziļumā Mariānu Ieplakā, par saistošiem novērojumiem zemūdens pasaulē. Otrajā grāmatā — «Saule jūras dzelmē» lasītājs uzzinās par to, kā seši cilvēki ar Žaku Pikāru priekšgalā zemūdenē mezoskafā «Bens Frankllns» trīsdesmit dienās pa Golfa straumi pārvarēja 1500 Jūras Jūdzes un guva iespēju Iepazīt dziles, kur pirms viņiem nebija bijis neviens cilvēks.