Lasītava

Kad zinātnieki dažādās pasaules malās pēti tautu un pat veselu rasu izcelšanas vēsturi, pēdas bieži vien noved jūras krastā, tās Iznāk no «zilā kontinenta» dzīlēm. Tas var likties paradoksāli, bet tad jāatceras, ka ne vienmēr un visur tur. kur tagad bango Klusā. Indijas un Atlantijas okeāna viļņi, pleties nepārskatāmais ūdeņu klaids. Par faktiem un hipotēzēm, kas saistās ar nogrimušajām ze­mēm un izzudušu salu tiltiem, par tautu likteņiem gadu tūkstošu un desmitu tukstošu ritējumā, par zinātnieku pūlēm pacelt noslēpumu plīvuru, kas klāj seno ci ... Lasīt pilnu aprakstu

Kurš gan neatceras bērnu dienās lasītos «indiāņu stāstus»? Grā­mata, kuru jūs tikko esat atšķīris, arī ievedīs jūs Kanādas indiāņu, mūžamežu un piedzīvojumu pasaulē. Taču ne jau tāpēc, lai pārsteigtu ar bagātas iztēles radītām situācijām un tēliem. Grāmatā «Trijatā Čilkotinas mežos» viss ir patiess, autora paša pieredzēts — gan cil­vēki, ar kuriem viņš ticies, vairākus gadu desmitus dzīvodams atšķir­tībā no kapitālistiskās civilizācijas, gan daudzie aizraujošie noti­kumi.

Franču zinātnieka profesora Anrī Lota grāmata stāsta par viņa vadīto arheoloģisko ekspedīciju uz Sahāru, kur Tasilinadžeras kalnu masīvā saglabājies ļoti daudz neolīta laikmeta klinšu gleznojumu un zīmējumu. 16 mēnešos Zemes lielākā tuksneša pašā centrā tā atklāja visplašāko aizvēsturiskās mākslas «muzeju» pasaulē.

Grāmata ir par mūsu laika, XX gad­simta otrās puses, eskimosiem, par cilvēkiem, kuru dzīve ielaužas mūsu laikmetā. Grāmatu uzrakstījis speciālists — etnogrāfs un sociologs. Pēc savas pirmās specialitātes Malorī īste­nībā ir ģeomorfologs. Klinšu nobiru un citu kalnu rel­jefa iormu veidošanās, iežiem sairstot temperatūras svār­stību ietekmē, ja nav augu segas, — tas ir temats, kas ģeomorfologam tuvina tādas šķietami pretējas ainavas, kādas ir Sahāra un Grenlande, un kas franču zinātnieku aizveda uz šiem novadiem. Un ģeomorfoloģiskās ekspedīcijas ... Lasīt pilnu aprakstu

Angļu rakstnieka naturālista Henrija Viljamsona grāmata par maz pētīto ūdru dzīvi pieder pie zinātniskās daiļliteratū­ras klasikas. Kopš 1927. gada, kad grāmata iznāca pirmo reizi, tā pieredzējusi desmitiem izdevumu, tulkota daudzās valodās. Lieliski pazīdams Anglijas dienvidrietumu piekrastes floru un faunu, mācēdams tēlaini stāstīt un, pats galvenais, mīlēdams visu dzīvo un raizēdamies par mūsu «mazāko brāļu» likteni, autors ar šo grāmatu, bez šaubām, neatstās vienaldzīgu arī latviešu lasītāju.

Kanādas rakstnieku F. Mouatu satrauc problēma, kā nosargāt mūsu planētas dzīvniekus. It sevišķi retās un Izzūdošās sugas. Šī grāmata ir viens no kaismīgākajiem darbiem, kas veltīti šai tēmai. Autors apraksta ārkārtīgi retu gadījumu — kā slēgtā līcī, Ņūfaundlendas salas piekrastē nejauši nokļūst liels valis un kādi dramatiski notikumi šai sakarā norisinās.

Alberta Šveicera «Vēstules no Lambarenes» ir saviļņojošs doku­ments, kas atspoguļo šī Izcils zinātnieka un domātāja varoņdarbu. Vienā no atpalikušākajiem Ekvatoriālās Āfrikas rajoniem uzbū­vējis slimnīcu, viņš visu mūžu ziedo iezemiešu ārstēšanai. Pasau­les slavu «Vēstulēm» sagādājusi ne tikai dokumentalitāte, bet arī to augstā literārā vērtība — emocionālā valoda, lieliskie Āfrikas dabas apraksti, spilgtie iezemiešu portreti. Taču vislielāko iespaidu atstāj paša autora personība, viņa cildenās tikumiskās īpašības, pašaizliedzība, humānisms.

Poļu zinātnieks stāsta par ekspedīciju, kas Zālamana salās petījusi Okeānijas cilšu sadzīvi, tikumus un paražas. Grāmata vei­dota kā zinātnieka etnogrāfa meitas vēstules savai draudzenei Po­lijā. Šis literārais paņēmiens ļauj autoram spilgtā un nepiespiestā manierē pastāstīt par ekspedīcijas ikdienu, ievīt sižetā piedzīvojumu elementus, saglabājot vēstījuma zinātnisko precizitāti.

Atgādinādami par sevi ar vulkānu izvirdumiem un postošām zemes­trīcēm, mūsu planētas dzīlēs turpinās grandiozi attīstības procesi, kuru priekšā nobāl pat visfantastiskākās teorijas. Mūsdienu ģeoloģija stāv uz nozīmīgu atklājumu sliekšņa. Par šiem aizraujošajiem pētījumiem un par cerībām, kādas ar tām saista zinātne un prakse, savā grāmatā stāsta ģeologs, zinātnes popularizētājs un rakstnieks Aleksandrs Gangnuss.

Ievērojamais čehu zinātnieks un ceļotājs Miloslavs Stingls savā grāmatā «Zvaigžņu pielūdzēji» stāsta par Dienvidamerikas sena­jām kultūrām un impērijām, polemizēdams ar plaši izplatīto uz­skatu, ka šo lielo kultūru dibinātāji bijuši kādas ārpuszemes civi­lizācija pārstāvji, kas šurp atlidojuši no citām planētām vai zvaigzņu sistēmām.